vicot
vicot -oju, -o, -o, pag. -oju; sar.
1.trans. Pērt (parasti ar vicu).
PiemēriIzrāvis rīksti un sācis ar to nabadziņu vicot.
1.1.intrans.
Piemēri..istabā ielec Matilde ar braucamo pātagu rokā. Ne vārda neteikusi, pieskrien Jankam tuvāk un sāk vicot no visa spēka pa Jankas kamiešiem.
2.trans. Kāri, ātri ēst.
Piemēri..vīri sasēdušies laukmalītē un vico iekšā atvestās pusdienas.
2.1.intrans.
PiemēriAtgriezu vaļā vienu no bundžām un, uz naža uzdurdams reņģes, vicoju tāpat bez maizes..
3.intrans. Iet, skriet, parasti ātri.
PiemēriMēs žigli vicojam uz tālajām malkas grēdām, uz preču vilciena galu.
4.intrans. Enerģiski darīt.
Piemēri«Tas vēl nav nekas [kad matus sukā ar susekli], pagaidi, kad ar ķemmēm sāks vicot!»
4.1.trans.
Piemēri..[mākslinieks] nav parūpējies par repertuāra maiņu, .. vico vaļā tos pašus sājos jokus, kurus iepriekšējā reizē pirms gada.
Avoti: 8. sējums