Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
videotelefonija
videotelefonija -as, s.; parasti vsk.
Elektrosakaru veids, kur abonenti viens otru ne tikai dzird, bet arī redz un var demonstrēt kustīgus un nekustīgus objektus, piemēram, fotogrāfijas, dokumentus, zīmējumus, dažādus priekšmetus, kā arī saņemt datus no elektroniskā skaitļotāja.
Avoti: 8. sējums