Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
viduslaicīgums
viduslaicīgums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → viduslaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPilsētas viduslaicīgums.
Avoti: 8. sējums