viedums
viedums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → vieds, šīs īpašības konkrēta izpausme. Viedīgums.
PiemēriFr. Bārda gāja uz priekšu, lai nemitīgi atgrieztos un atrastu sevī bērnu. Šīs vieduma alkas pēc jaunības un jaunības alkas pēc vieduma simbolizē pašu dzīvi.
- Fr. Bārda gāja uz priekšu, lai nemitīgi atgrieztos un atrastu sevī bērnu. Šīs vieduma alkas pēc jaunības un jaunības alkas pēc vieduma simbolizē pašu dzīvi.
- Dieva priekšstats sevī koncentrē visu tautas viedumu: viņš ir kā zelta vārpa, kurā salasījušies un nobrieduši tautā izkaisītie atsevišķie pasaules uzskatu graudi.
Avoti: 8. sējums