Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vienēdājs
vienēdājs s. -a; biol.
Tāds, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem (par organismiem). Monofāgs.
PiemēriVisizvēlīgākie ir vienēdāji kukaiņi. Šajā grupā ietilpstošie pieaugušie kukaiņi vai to kāpuri savai barībai izmanto vienu noteiktas sugas augu vai dzīvnieku (retāk arī tuvu radniecīgas sugas).
Avoti: 8. sējums