Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vienacains
vienacains -ais; s. -a, -ā
Tāds, kam ir viena acs.
Piemēri..no augšas atlidoja [līdz klausītājiem] kāda no slavenajām dzīru dziesmām, lai tā būtu par vienacaino hotentotu mežoni vai par poļu kungu.
Avoti: 8. sējums