viendienis
viendienis -ņa, v.
viendiene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Vieglprātīgs cilvēks, kura rīcība ir neapdomīga, nesaimnieciska, bez nākotnes perspektīvas.
PiemēriVisur vēl reizēm gadās vieglprātīgas meitenes kā Ērika un puisis Dima, kas ir īsts viendienis. Tāds nu Dima ir, viņš prot dzīvot tikai vienai dienai.
1.1.pārn. Tas, kas ilgst, pastāv neilgu laiku, tas, kas paredzēts neilgam laikam, arī mazvērtīgs, nenozīmīgs (par priekšmetiem, parādībām).
PiemēriIr dokumenti viendieņi un dokumenti, kurus atceras, lasa un komentē arī pēc piecdesmit un vairāk gadiem..
Avoti: 8. sējums