viengadīgs
viengadīgs -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kam ir viens gads.
PiemēriViengadīgs zēns.
1.1.Tāds, kas ilgst, pastāv vienu gadu. Tāds, kas paredzēts vienam gadam.
PiemēriViengadīgs kurss.
1.2.Tāds, kura veģetācijas cikls ilgst vienu vasaru (par augiem).
PiemēriVisus zālaugus iedala viengadīgos un daudzgadīgos... Viengadīgie zālaugi ražo tikai vienu gadu, pie kam tiklab galvenais stiebrs, kā arī sānu dzinumi veģetācijas periodā zied un nogatavina sēklas. Pēc tam viss augs atmirst.
Stabili vārdu savienojumiViengadīgā mēnesene.
Avoti: 8. sējums