vienlaicība
vienlaicība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → vienlaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienlaicīgums.
PiemēriNotikumu vienlaicība.
- Notikumu vienlaicība.
- Norišu vienlaicība.
- Relativitātes teorija dod jaunu vienlaicības jēdzienu, kas izriet no telpas un laika vienības.
Avoti: 8. sējums