vienmuļums
vienmuļums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → vienmuļš, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienmuļība. Vienmuļīgums. Vienmuļība. Vienmuļīgums.
PiemēriViņa skatiens kavējas līdzenumā, kurā jaužas kaut kas no Sesavas un Lielvircavas klajumu vienkāršības, pat vienmuļuma.
Avoti: 8. sējums