Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vienrindas
vienrindas ģen., nelok.
Ar vienu rindu. Tāds, kas veido vienu rindu.
PiemēriSvārki ar vienrindas pogām.
  • Svārki ar vienrindas pogām.
  • Nostāties vienrindas līnijā.
  • Vienrindas plosts.
  • Žaketēm var būt vienrindas, kā arī divrindu pogājums ar iegrieztām taisnām kabatām.
Stabili vārdu savienojumiVienrindas harmonikas. Vienrindas žakete.
Avoti: 8. sējums