Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vienstīdzis
vienstīdzis -dža, v.
Vienstīgas mūzikas instruments. Monohords (1).
PiemēriTe [izstādē] ir visiem labi pazīstamā vijole un vairs visai reti atrodamais vienstīdzis (monohords), arī ar lociņu spēlējams un 19. gs. skolās lietots par mācību līdzekli.
Avoti: 8. sējums