vientiesis
vientiesis -ša, v.
vientiese -es, dsk. ģen. -šu, s.
Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma. Arī naivs, lētticīgs cilvēks.
PiemēriZemnieku ļaudis visām tautām gandrīz vienādi - savu no paaudzes paaudzē krāto gudrību neizrāda, ja tas nav vajadzīgs, un lieliski notēlo vientiešus, ja tas ir vajadzīgs.
- Zemnieku ļaudis visām tautām gandrīz vienādi - savu no paaudzes paaudzē krāto gudrību neizrāda, ja tas nav vajadzīgs, un lieliski notēlo vientiešus, ja tas ir vajadzīgs.
- Abigaila: Vai bija sirsnīga saruna? - Gariks: Kas ar tādu vientiesi daudz ko runāt! - Abigaila: Nemaz neesiet tik drošs.., ka viņš par jums nedomā taisni tāpat!
- Milda nebūt nebija tāda vientiese, lai nesaprastu, ka meita visu nepasaka līdz galam..
Avoti: 8. sējums