vientiesis
vientiesis -ša, v.
vientiese -es, dsk. ģen. -šu, s.
Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma. Arī naivs, lētticīgs cilvēks.
PiemēriZemnieku ļaudis visām tautām gandrīz vienādi - savu no paaudzes paaudzē krāto gudrību neizrāda, ja tas nav vajadzīgs, un lieliski notēlo vientiešus, ja tas ir vajadzīgs.
Avoti: 8. sējums