vienveidīgs
vienveidīgs -ais; s. -a, -ā
vienveidīgi apst.
1.Vienāda veida, vienāda rakstura.
PiemēriVienveidīgas būves.
- Vienveidīgas būves.
- Vienveidīgi tērpi.
- ..[konkursa izstādē redzamo] mēbeļu (visiem priekšmetiem) vienveidīgie rokturi ne vienmēr labi harmonēja ar priekšmetu izmēriem..
- Kāpēc cilvēki ir tik vienveidīgi? Visu, ko dara, vērtē no praktiskā viedokļa, meklē ērtības, vairās no piepūles, bēg no nomalēm uz centriem, iztiek bez savas domas.
2.Tāds, kas visās savās daļās ir vienāds, ļoti līdzīgs. Tāds, kurā maz kontrastu, dažādības.
PiemēriVienveidīgs repertuārs.
- Vienveidīgs repertuārs.
- Vienveidīga ainava.
- Slaucot govis ar rokām, slaucējām ir jāizdara ātrā tempā vienveidīgas kustības, kas prasa lielu roku pirkstu piepūli.
- Darbs bija ļoti vienveidīgs: ar lāpstu jāgrābj graudi un jāmet kastē.
- Ernestīne [māte].. sūtīja Alisei vēstules katru nedēļu, īstenībā tās bija vienveidīgas, paskopas atbildes uz Alises.. garajām vēstulēm..
- Labi dzirdama griezes raksturīgā balss - vienveidīgi īsi tarkšķi: «rrrek, rrrek.»
Avoti: 8. sējums