Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vienvienīgs
vienvienīgs -ais; s. -a, -ā
Tikai viens. Pavisam viens.
PiemēriVisa lielā rija griezās kā vienvienīgas tītavas. Kopā ar jaunajiem turpat lēkāja.. arī vecie.
Avoti: 8. sējums