vienvienīgs
vienvienīgs -ais; s. -a, -ā
Tikai viens. Pavisam viens.
PiemēriVisa lielā rija griezās kā vienvienīgas tītavas. Kopā ar jaunajiem turpat lēkāja.. arī vecie.
- Visa lielā rija griezās kā vienvienīgas tītavas. Kopā ar jaunajiem turpat lēkāja.. arī vecie.
- ..vagoni bija ļaužu bāztin piebāztas cieši noslēgtas kastes ar vienvienīgiem logiem.
- Tāpēc arī naktīs vaidu Es bez balss, ar karstu dvašu. To vienvienīgo vēl gaidu, Neatskārstu sevi pašu.
Avoti: 8. sējums