vienvirzīgs
vienvirzīgs -ais; s. -a, -ā
vienvirzīgi apst.
Vienvirziena2.
PiemēriVeltā Grumbā viņš redzēja savu pētījumu lielāko šķērsli. Juvelieriski noslīpētajai un vienvirzīgajai domai draudēja nostāties pretī sieviete un māksliniece, abas vienlīdz bīstamas.
- Veltā Grumbā viņš redzēja savu pētījumu lielāko šķērsli. Juvelieriski noslīpētajai un vienvirzīgajai domai draudēja nostāties pretī sieviete un māksliniece, abas vienlīdz bīstamas.
- ..Aigists arī te [Žirodū lugā «Elektra»] nav bez vainas un mazā Elektra kailas, vienvirzīgas atriebes pilna.
- Pārdzīvojums savā būtībā ir jūtu stāvokļa maiņa, arī vienvirzīgs pārdzīvojums mainās gan niansēs, gan intensitātē u. tml.
Avoti: 8. sējums