vienzilbīgs
vienzilbīgs -ais; s. -a, -ā
vienzilbīgi apst.
1.Tāds, kas sastāv no vienas zilbes.
PiemēriVienzilbīgs vārds.
2.Ļoti īss, lakonisks.
Piemēri«Tu vēl vienmēr satiecies ar Beāti... ko?» - «Jā.» - «Kā viņai klājas?» - «Labi,» es sacīju un dusmojos, ka spēju sniegt tik vienzilbīgas atbildes.
Avoti: 8. sējums