vienzilbīgs
vienzilbīgs -ais; s. -a, -ā
vienzilbīgi apst.
1.Tāds, kas sastāv no vienas zilbes.
PiemēriVienzilbīgs vārds.
- Vienzilbīgs vārds.
- Valentīna uz šo manu jautājumu atbildēja vienzilbīgi - eh.
- Tad Vārpa.. iesaucās balsī: «Spīd-Un-San, nāc! Nāc!» ..Šais piecos vienzilbīgajos iekliedzienos tad arī izpaudās visa Vārpas rosme.
2.Ļoti īss, lakonisks.
Piemēri«Tu vēl vienmēr satiecies ar Beāti... ko?» - «Jā.» - «Kā viņai klājas?» - «Labi,» es sacīju un dusmojos, ka spēju sniegt tik vienzilbīgas atbildes.
- «Tu vēl vienmēr satiecies ar Beāti... ko?» - «Jā.» - «Kā viņai klājas?» - «Labi,» es sacīju un dusmojos, ka spēju sniegt tik vienzilbīgas atbildes.
- Ja ko pajautāju, Kazimirs atbild vienzilbīgi un atkal klusē. Bikls kā zaķēns.
Avoti: 8. sējums