viest1
viest viešu, vies, vieš, retāk viežu, vied, viež, pag. viesu; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (piemēram, kādas parādības).
PiemēriUz rakstāmgalda izklātos papīrus spoži apgaismoja spuldze, kuras abažūrs pārējā istabas daļā viesa dīvainu, zaļganu puskrēslu..
- Uz rakstāmgalda izklātos papīrus spoži apgaismoja spuldze, kuras abažūrs pārējā istabas daļā viesa dīvainu, zaļganu puskrēslu..
- Ir marta rīts. Pret acīm izplestām Un skumjām dvēselēm Vieš gaismu sniegs.
- pārn. Uzkāp, dziesma, debesīs! Gaiša nokāp lejā! Svētas vēstis stāsti mums!
1.1.Riest1.
PiemēriJāņogulāji un ērkšķu puduri vieš lapas un bālzaļganus ziedus..
- Jāņogulāji un ērkšķu puduri vieš lapas un bālzaļganus ziedus..
2.Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, arī attieksme pret kādu, ko, arī priekšstats, spriedums u. tml.).
PiemēriViest prieku.
- Viest prieku.
- Viest bailes.
- Viest cerības.
- Viest optimismu.
- Pavasaris satrauca un uzbudināja. Mežazosu klaigas debesīs, irbju tēviņu spalgie riesta saucieni tundrā, aizvien augstāk kāpjošie palu ūdeņi viesa nemieru..
- Tālā, tumšā pilsēta viesa manī savādas skumjas..
- ..viņu pārņem reibonis. Tas vieš nelabumu, tas gurdina sirdi un atņem spēkus.
- ..pirmās simpātijas vieš partnera ārējais izskats, viņa gaumes izjūta, takts, uzvedība.
Avoti: 8. sējums