viest1
viest viešu, vies, vieš, retāk viežu, vied, viež, pag. viesu; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (piemēram, kādas parādības).
PiemēriUz rakstāmgalda izklātos papīrus spoži apgaismoja spuldze, kuras abažūrs pārējā istabas daļā viesa dīvainu, zaļganu puskrēslu..
2.Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, arī attieksme pret kādu, ko, arī priekšstats, spriedums u. tml.).
PiemēriViest prieku.
Avoti: 8. sējums