vijīgs
vijīgs -ais; s. -a, -ā
vijīgi apst.
1.Tāds, kas ir lokans1, arī tāds, kas augot griežas spirālē ar stumbru un zariem, piemēram, ap balstu (par augiem, to daļām).
PiemēriVijīgs puķuzirnis.
Stabili vārdu savienojumiVijīgs kā apinis.
1.1.pārn. Tāds, kas virzās ar lokiem, līkumiem (piemēram, par dūmiem, liesmām).
PiemēriAiz durvīm tēvs vairs nekāsē, un arī dūmi vairs neplūst iekšā zilganām, vijīgām strūkliņām.
2.Tāds, kam ir veiklas, elastīgas kustības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām), lokans2. Lunkans (1).
PiemēriVijīgs stāvs.
Stabili vārdu savienojumiVijīga (biežāk lokana, arī lunkana) mēle.
2.1.Par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām.
PiemēriVijīga čūska.
2.2.Sprogains, arī pakļāvīgs, viegli veidojams (parasti par matiem).
PiemēriVijīgas cirtas.
2.3.Ritmisks, vienmērīgs, elastīgs, arī nesteidzīgs (par kustībām).
PiemēriVijīgi spārnu vēzieni.
2.4.pārn. Tāds, kas viegli maina savu augstumu, spēku (par balsi). Tāds, kas ir izteiksmīgs, niansēts (par runu, māksliniecisku priekšnesumu u. tml.).
3.Tāds, kura elementi raksturīgi vijai (1). Bez krasiem izliekumiem, stūriem (par ornamentu, tā līnijām, mākslas darbu, ko veido vai rotā ar šādiem ornamentiem, to līnijām).
PiemēriVijīga forma.
3.1.Tāds, kuru veido brīvi krītošas sastāvdaļas, elementi (par tērpu, tā piegriezumu).
PiemēriVijīgi svārki.
4.Tāds, kas viegli padodas deformācijai un ātri pēc tās izbeigšanās atjauno iepriekšējo formu, tāds, kas viegli lokāms, liecams. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriVijīga konsistence.
4.1.Valkans, arī staipīgs (par masu, piemēram, mīklu).
PiemēriMīkla ir jāmīca tikām, kamēr tā kļūst vijīga un atlec no rokām.
4.2.Tāds, no kura vai pagatavot ko staipīgu, valkanu (piemēram, par mālu).
PiemēriArī vijīga māla vai plastilīna pika slēpj sevī īstus brīnumus, tā pārsteidzoši ātri var mainīt savu izskatu un veidu - no piciņas, to viļājot starp plaukstām, top maza apaļa bumbiņa.
Avoti: 8. sējums