vilks
vilks -a, v.
1.Plēsēju kārtas suņu dzimtas dzīvnieks ar spēcīgi attīstītu ķermeni, garām, spēcīgām kājām, garu, kuplu asti un stāvām ausīm ar melnu apmali.
PiemēriPelēkais vilks.
Stabili vārdu savienojumi(Skriet) vilkam (arī velnam) rīklē.
1.1.pārn.; sar. Cilvēks ar lielu pieredzi (piemēram, kādā literatūras, mākslas, sporta nozarē). Daudz piedzīvojis cilvēks.
Piemēri..Buka ir vecs frontes vilks, un tie, kas viņu labāk pazīst, vēlāk teica, ka neesot no tādiem, kas ar gadiem paliekot bērna prātā.
Stabili vārdu savienojumiJūras vilks. Rūdīts vilks.
1.2.pārn. Ļauns, zvērisks cilvēks.
PiemēriEba: Manu vienīgo tev nebūs saplosīt, vilks, vilks, tu! - Tavs zvēriskais rēciens, tavas acis sarkanas, apēst tu viņu [dēlu] gribi.. [Saka sieva vīram.]
1.3.nom.: vilks, akuz.: vilku, vok.: vilks, izsauk. nozīmē; sar. Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
PiemēriVilks, Egils domāja, vilks, nu kam man vajadzēja? Morālās paģiras nāca pirms fiziskajām, bet sevišķi ilgi tās nenoturējās, un ko gan viņš tādu izcili sliktu būtu izdarījis?
Avoti: 8. sējums