vilks
vilks -a, v.
1.Plēsēju kārtas suņu dzimtas dzīvnieks ar spēcīgi attīstītu ķermeni, garām, spēcīgām kājām, garu, kuplu asti un stāvām ausīm ar melnu apmali.
PiemēriPelēkais vilks.
- Pelēkais vilks.
- Melnais vilks.
- Sarkanais vilks.
- Polārais vilks.
- Vilka midzenis.
- Vilku bars.
- Vilku kaucieni.
- Medīt vilkus.
- Vilkam atšķirībā no suņa ir mazliet atpakaļ atliekti ilkņi ar ļoti asu nažveida smaili.
- Vilkiem ziemā kažoks ir pelēcīgs, bet vasaras mēnešos - dzeltenbrūns, ar pelēcīgu nokrāsu.
- Krēslainajās naktsstundās tundrā gaudoja vilki, redzējām divus brūnus lāčus..
- sal. ..Vecķērpiene vēl šodien staigā pa māju kā pelēks vilks - ne lāgā mazgājusies, ne kārtīgu drēbes gabalu mugurā.
- sal. Toms grauza saknes, laikam tādēļ viņam bija zobi kā vilkam - veseli un balti, un asi.
- pārn. Skumju vilks uzklupa tev, riebīgi kaukdams, par spīti stingrajai mietu sētai, ko uzbūvējušas zināšanas un labas domas..
- Guna: Kā vilku ābele es ziedēju, No savas smaržas pati apreibusi..
- Kā zobeni tur [purvā] auga garās vilku mēles..
- Švirkstēja liesma, ..cietas vilka kūlas vietā atsmaržoja zaļa zāle.
- Turpat aiz žoga zēla pīlādži un lazdas, miltenes, staipekņi, zaķskābenes, smilgas, grīšļi, ciesas, kamolzāle.. un vilku kūla..
- Gar [ezera] krastu sūnu klāts dūksnājs, vilku vāļu puduri..
- ..tālāk [zēns] ieraudzīja vilka vāļu klanu. Brūnās vālītes kā iesmā uzspraustas sveces pulciņā rēgojās virs [ezera] ūdens. Arī tur savā laikā bijis pasauss, tikai plūdos pārplūdis. Vilka vālītes allaž mīl neizsīkstošu dumbrāju.
- Ar vilka zobiem saslimušā rudzu vārpā neizveidojas graudi, bet gan vienu līdz četrus centimetrus gari radziņi..
- Par vilka rīkli sauc šķeltni aukslējās. Tā rodas, ja aukslējas nesaaug un to vidū paliek šķeltne, kas savieno mutes dobumu ar degunu.
- Lai ir vilku māte, ja ir vilku māte, tomēr mātes sirds ir tai arī.
- Miesniekam esmu iestāstījis, ka man ir vilku suns... viņš man reizēm iedod kaulus un piesviež kāda liellopa asti.
- Vilku mēnesī, kad nakts spīdeklis pie debesīm ieritēja tais griežos, kas noderīgi koku ciršanai, viņš [saimnieks] trina jo asu cirvi un brauca mežā.
- Sekas ir - neraugoties uz [cukurslimnieka] vilka ēstgribu - pastāvīga izsalkuma sajūta, noliesēšana..
- «Esmu izsalcis kā vilks,» Caune [grāmatvedis].. ieminējās.
- «Esmu tikai noguris,» Baraviks domāja, «un arī izbadējies kā vilks.»
Stabili vārdu savienojumi(Skriet) vilkam (arī velnam) rīklē.
- (Skriet) vilkam (arī velnam) rīklē idioma — sar. (Doties) nenovēršamās briesmās.
- Ak tu vilks! arī Ka viņu (arī tevi) vilks! idioma — sar. Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
- Izmelot (pašu, arī dzīvu) vilku no meža idioma — Daudz un veikli melot.
- Izsalcis (arī izbadējies) kā vilks — Ļoti izsalcis.
- Kā vilks caur Rīgu idioma — sar. Ātri, neskatoties, bez apdomās.
- Lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva idioma — sar. Saka par atrisinājumu, ko panāk, savstarpēji piekāpjoties.
- Ne par pašu vilku nebēdāt idioma — sar. Ne par ko neuztraukties.
- Rauj viņu (arī tevi) vilks! idioma — sar. Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
- Vilka (arī vilku) kūla — Vilkakūla.
- Vilka (arī zirga) apetīte (arī ēstgriba) sar. — Ļoti liela apetīte.
- Vilka (retāk veļa) kauls mugurā idioma — sar. Saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
- Vilka oga — Vilkoga.
- Vilka pase idioma — sar. Negribēts atbrīvojums, piemēram, no darba, atteikums, saistību pārtraukums.
- Vilka rīkle novec. — Vilkarīkle.
- Vilka zobi — Vilkazobi.
- Vilks (viņu, arī to), (sa)zin(a)! idioma — sar. Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- Vilks ar ārā! idioma — sar. Saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko.
- Vilks ar viņu (arī to) idioma — sar. Saka, paužot savu noraidošo, arī vienaldzīgo attieksmi pret kādu, pret ko.
- Vilks avju drānās (arī drēbēs) idioma — Saka par cilvēku, kas savus ļaunos nolūkus slēpj aiz labdarības, tikumības u. tml. maskas.
- Vilku (arī lauvu) bedre idioma — sar. Vieta, kur uzturas, dzīvo ļauni, nesaticīgi cilvēki.
- Vilku (arī suņu) sēne — Neēdama sēne, arī sēne, kuras izmantošana nav zināma.
- Vilku (arī vilka) vāle, arī vilku (arī vilka) vālīte — Vilkvālīte (1).
- Vilku ābele — Vilkābele.
- Vilku māte — Vilcene.
- Vilku mēle — Vilkmēle.
- Vilku mēnesis — Decembris.
- Vilku suns — Vilku šķirnes suns.
1.1.pārn.; sar. Cilvēks ar lielu pieredzi (piemēram, kādā literatūras, mākslas, sporta nozarē). Daudz piedzīvojis cilvēks.
Piemēri..Buka ir vecs frontes vilks, un tie, kas viņu labāk pazīst, vēlāk teica, ka neesot no tādiem, kas ar gadiem paliekot bērna prātā.
- ..Buka ir vecs frontes vilks, un tie, kas viņu labāk pazīst, vēlāk teica, ka neesot no tādiem, kas ar gadiem paliekot bērna prātā.
- Par laimi, grāfu Čaponi tēloja vecais skatuves vilks Žuburs, kas.. Teni gluži vienkārši nogrūda no skatuves, mierīgi piebilzdams, ka krodziniekam neklājas dzert pāri mēram...
- Zigurds Stūris, vecs sporta vilks (gadu desmiti uz sacīkšu motocikla, tad hokeja un futbola laukumā, visbeidzot - laivā uz ūdens)..
- Viss [Ē. Vilka] stāsts dots tādā akcentējumā, ka Urbulis gan dusmojas un ir nikns uz Donžuānu, reizēm mēģina viņam iedzelt, bet pats jūt, ka ir par vāju kaut ko šim rūdītajam vilkam izdarīt, un no šīs nespēcības izveidojas zināms humors, komisms.
Stabili vārdu savienojumiJūras vilks. Rūdīts vilks.
- Jūras vilks idioma — Bezbailīgs, pieredzējis jūrnieks.
- Rūdīts vilks — Daudz pieredzējis un piedzīvojis (piemēram, dažādās bīstamās situācijās bijis) cilvēks.
1.2.pārn. Ļauns, zvērisks cilvēks.
PiemēriEba: Manu vienīgo tev nebūs saplosīt, vilks, vilks, tu! - Tavs zvēriskais rēciens, tavas acis sarkanas, apēst tu viņu [dēlu] gribi.. [Saka sieva vīram.]
- Eba: Manu vienīgo tev nebūs saplosīt, vilks, vilks, tu! - Tavs zvēriskais rēciens, tavas acis sarkanas, apēst tu viņu [dēlu] gribi.. [Saka sieva vīram.]
1.3.nom.: vilks, akuz.: vilku, vok.: vilks, izsauk. nozīmē; sar. Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
PiemēriVilks, Egils domāja, vilks, nu kam man vajadzēja? Morālās paģiras nāca pirms fiziskajām, bet sevišķi ilgi tās nenoturējās, un ko gan viņš tādu izcili sliktu būtu izdarījis?
- Vilks, Egils domāja, vilks, nu kam man vajadzēja? Morālās paģiras nāca pirms fiziskajām, bet sevišķi ilgi tās nenoturējās, un ko gan viņš tādu izcili sliktu būtu izdarījis?
- Raudi, raudi, māmuliņa, Ap to pūru staigādama; Ko nu, vilku, pieraudāsi, Kad nav pūra darījusi?
Avoti: 8. sējums