vilkumāte
vilkumāte -es, dsk. ģen. -šu, s.
Vilku mātīte, vilcene.
Piemēri..no sauso zaru apakšas izspraucās... vilka galva. Tā lēni un tramīgi pagrozījās pa labi, pa kreisi, un tad pavisam klusi, bez mazākā troksnīša parādījās veca vilkumāte.
- ..no sauso zaru apakšas izspraucās... vilka galva. Tā lēni un tramīgi pagrozījās pa labi, pa kreisi, un tad pavisam klusi, bez mazākā troksnīša parādījās veca vilkumāte.
- sal. Kā izbadējusies vilkumāte iekaucas sirēna. Trauksme.
Avoti: 8. sējums