vilnīt
vilnīt parasti 3. pers., vilnī, pag. vilnīja; intrans.
1.Viļņot1, viļņoties1, parasti nedaudz.
PiemēriEzers vilnī.
1.1.trans. Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņo (1), viļņojas (1), parasti nedaudz.
PiemēriPāri skrien vējš, vilnīdams palso [koku] galotņu jūru..
2.Viļņot2, viļņoties2, parasti nedaudz.
PiemēriGarā zāle valgajā vējā vilnīja.
2.1.trans. Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņo (2), viļņojas (2), parasti nedaudz.
PiemēriSeptembra vējiņš vilnīja pļavā nenopļauto zāli..
Avoti: 8. sējums