viltojums
viltojums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → viltot1.
Piemēri«Automāts ir automāts un nespēj izšķirt, kas īsts un kas viltojums. Kad tikai [monētas] izmērs un svars.»
2.Paveikta darbība, rezultāts → viltot2.
Piemēri..šņākt [lai pievilinātu] nav ieteicams, jo rubenis pamanīs viltojumu un aizlidos.
Avoti: 8. sējums