vingrinājums
vingrinājums -a, v.
1.Darbība, ko veic, lai pilnveidotu prasmes, iemaņas, iegūtu fizisku vai psihisku īpašību, spēju.
PiemēriFiziski vingrinājumi palielina ikviena cilvēka plaušu tilpumu.
Stabili vārdu savienojumiSpēka vingrinājumi (arī vingrojumi).
1.1.Konkrēta nodarbība prasmju, iemaņu pilnveidošanai, fiziskas vai psihiskas īpašības, spējas iegūšanai.
PiemēriTā kā biju vesela, man atkal vajadzēja atsākt klavieru vingrinājumus, pašus vienkāršākos. Pašus parastākos, un par tiem tālāk es netiku.
1.2.Elements darbību kompleksā (piemēram, sacensībās).
PiemēriParādu.. vingrinājumus ar vienu nazi. Tie ir asprātīgi un patīk publikai, bet žonglierim neprasa sevišķas pūles.
Avoti: 8. sējums