vinča
vinča -as, s.
Mehānisms ar spoli un trosi smaguma celšanai un pārvietošanai.
PiemēriRokas vinča.
- Rokas vinča.
- Celtņa vinča.
- Vinčas rokturis.
- Vinčas spole.
- Sāka griezties vinčas, tralis lēni cēlās augšup, un klāja vīri, pārliekušies.. reliņiem, acīm taustīja ūdeni.
- Kazačinskas krācei katru liellaivu atsevišķi vilka pāri ar vinču. Palu ūdens vēl nebija nokrities.
- Astoņdesmit tonnu smago «Lāčplēša gultu» [akmeni] ar hidrauliskajiem domkratiem izcēla no vietas, pēc tam ar vinču uzvilka uz platformas.
Avoti: 8. sējums