virāt
virāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Virināt (piemēram, durvis, vārtus.).
PiemēriLielie griestu logi nebija virājami, totiesu Upenājam izdevās atraut mazu, šauru loģeli tieši pie pašiem griestiem.
Stabili vārdu savienojumiVirāt (biežāk virināt, arī vārstīt) durvis.
1.1.Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, muti, acis).
PiemēriRunāja viņš mīksti, pašļupstēdams, vārdus it kā iepriekš apviļādams, muti virājot, kaktiņos allaž turējās.. miklums.
Avoti: 8. sējums