virpa2
virpa -as, s.
1.Virpulis1.
PiemēriBaltu putu virpas kuģa skrūve sit.
- Baltu putu virpas kuģa skrūve sit.
- Vējš plosījās, rāva no kupenām sniegu, grieza virpās pa nogāzi.
- Ceļš nodimdēja zem zirgu pakaviem un vāģu riteņiem. Garā rindā aizstiepās pajūgi. Satrauktie zirgi sprauslāja putekļu virpās un krāca.
2.Virpulis2.
PiemēriŠinī brīdī visu smadzenēs pajuka domu virpas.
- pārn. Šinī brīdī visu smadzenēs pajuka domu virpas.
- pārn. Visi prāti virpā griežas.
Avoti: 8. sējums