virpuļot
virpuļot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Strauji, spēcīgi virzīties riņķveida, spirālveida kustībā (par vēju, gaisa plūsmu).
PiemēriNo Lapiņu dzīvokļa pludo mikla vēja plūsma. Vilis brīdi patur durvis vaļā... Gar ausīm virpuļo valgs gaiss.
- No Lapiņu dzīvokļa pludo mikla vēja plūsma. Vilis brīdi patur durvis vaļā... Gar ausīm virpuļo valgs gaiss.
- Vieglprātīgs smilšuvējš virpuļoja pa senās gultnes akmeņlaukiem..
- Kā milzīgs smilšu stabs krastā virpuļoja viesulis.., tālu jūrā pūzdams karstās smilšu strūklas.
1.1.trans. Būt par cēloni tam, ka (kas) virzās, pārvietojas straujā, spēcīgā riņķveida, spirālveida kustībā (parasti par vēju).
PiemēriPa nebruģētām ielām vējš virpuļoja putekļus..
- Pa nebruģētām ielām vējš virpuļoja putekļus..
- Rudens vēji nemierīgi tvarstīja koku kailos zarus, virpuļoja pa ceļmalu un lauku grāvjiem notrauktas lapas..
1.2.Veidot virpuļus (par ūdeni, straumi ūdenstilpē). Būt tādam, kur ir virpuļi (par ūdenstilpi).
Piemēri..vienkocene pagriezās ar priekšgalu pret plūsmu un nekustējās no vietas, kamēr straume virpuļoja gar laivas malām.
- ..vienkocene pagriezās ar priekšgalu pret plūsmu un nekustējās no vietas, kamēr straume virpuļoja gar laivas malām.
- Pāri laipai krākdama gāžas duļķaina straume. Tā satver Mikiņa laivu un virpuļodama nes projām.
1.3.Virzīties, pārvietoties (pa gaisu) straujā riņķveida, spirālveida kustībā (piemēram, par sīkām cietvielu daļiņām, arī par, parasti vieglu, priekšmetu kopumu).
PiemēriSaules staros virpuļo mirdzoši puteklīši.
- Saules staros virpuļo mirdzoši puteklīši.
- Klau! - dzeguze zvana! - Sniegi virpuļo... Dzeguze zvana...
- ..un tad sāka virpuļot putenis. Tas sāka deju tieši šajā aizsalušajā purvā, grieza sniega grīstes un cēla tās augšup kā baltu smilšu stabus..
- Vēja brāzmās lapas krita un virpuļoja veseliem spietiem..
1.4.pārn. Šķietami riņķot, strauji griezties, piemēram, riņķiem acu priekšā, parasti, rodoties īslaicīgiem traucējumiem uztverē, domāšanā.
PiemēriPerjē kungs no aizdusas bij kļuvis gluži sarkans. Galva viņam reiba, gar acīm virpuļoja bālgani loki.
- Perjē kungs no aizdusas bij kļuvis gluži sarkans. Galva viņam reiba, gar acīm virpuļoja bālgani loki.
- ..šajā brīdī viņa ļāva gaismai iespīdēt sev tieši acīs. Tās sablisinājās un sastinga, tikai niecīgie brūnie plankumiņi zaļajās varavīksnenēs vēl mirkli virpuļoja un tad apstājās..
- Bet viņa sakoda zobus, aizmiedza acis, lai nozustu virpuļojošās lodītes, un taustīja ar kāju pēc celiņa. Grīļodamās viņa aizgāja.
2.Strauji, parasti riņķveidīgi, kustēties (par cilvēkiem, arī dzīvniekiem).
PiemēriVisi sasēdās gar istabas malām, atbrīvodami plānvidu atnācējam, kas virpuļoja, žestikulēja un svaidījās no viena istabas kakta otrā kā apsēsts.
- Visi sasēdās gar istabas malām, atbrīvodami plānvidu atnācējam, kas virpuļoja, žestikulēja un svaidījās no viena istabas kakta otrā kā apsēsts.
- Jaunieši veido raibu, kustīgu kopu. Griežas un virpuļo dzīvības trauksmē.
- Slidotavā virpuļoja drūzma. Nebeidzamā straumē pa ledus celiņu kustējās slidotāju stāvi.
- Skan Daugavai veltītas dziesmas, virpuļo dejotāji, skandē mūziķi..
- Spārnus švīkstinot, putni vērpās uz riņķi kā sniegputenis un visi barā krita Attekā, lai tūlīt šautos atkal augšup un turpinātu virpuļot.
- ..mušas un dunduri neatkāpjas - laiks pārāk karsts. Nu vēl piebiedrojas odu pūlis. Sīkdami virpuļo kā izsēti spaļi.
2.1.pārn. Strauji, spraigi norisēt (par notikumiem, procesiem).
PiemēriDzīve virpuļo.
- Dzīve virpuļo.
- Gandrīz ap katru viņa filmu ir virpuļojušas diskusijas, viņa darbiem ir bijuši kaismīgi piekritēji un tikpat kaismīgi noliedzēji..
2.2.pārn. Spēcīgi, intensīvi izpausties, norisēt (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
PiemēriJauneklis iežņaudz galvu rokās... un tajā virpuļo doma pēc domas.
- Jauneklis iežņaudz galvu rokās... un tajā virpuļo doma pēc domas.
- Bet ar smadzenēm nav tik vienkārši. Pa tām jaucas un virpuļo desmit dažādas domas, un no tām es neprotu tikt vaļā.
Avoti: 8. sējums