virsējais
virsējais s. -ā
1.Tāds, kas atrodas virs kā zemāka. Tāds, kas ir augstāk par ko. Pretstats. Apakšējais.
PiemēriVirsējais plaukts.
- Virsējais plaukts.
- Apakšējās lapas [pērkonei] ir ar kātiņiem, virsējās - bez kātiņiem, tāpēc lapas neaizēno cita citu.
- Pēc dažām dienām [iesālīto] gaļu pārcilā, tas ir, virsējos gabalus pārvieto trauka dibenā, bet apakšējos virsū.
- Vasarā aukstais ūdens grimst lejup, siltais uzkrājas virsējos slāņos.
1.1.Tāds, kas noris (kā) augšējā kārtā, slānī.
PiemēriAtkarībā no tā, vai jānoteic virspusējs vai dziļi gulošs slimības perēklis, lieto virsējās.. vai dziļās perkusijas metodi.
- Atkarībā no tā, vai jānoteic virspusējs vai dziļi gulošs slimības perēklis, lieto virsējās.. vai dziļās perkusijas metodi.
- Upju krastos, sevišķi augštecēs un gar pietekām, meži aizkavē virsējo noteci un regulē upju ūdens līmeni.
2.Tāds (parasti apģērbs), kas valkājams virs kā cita.
PiemēriVirsējais lakats.
- Virsējais lakats.
- Mēs bieži nenovērtējam, cik kvalitatīva ir mūsu fabriku adītā virsējā trikotāža - no īstas vilnas, kāda reti ir importa precēm.
- Novakarē.. akotu un kulšanas putekļu pilnas bija ne tikai virsējās drēbes, galvas lakats un kājas.
Avoti: 8. sējums