virsbūve
virsbūve -es, dsk. ģen. -vju, s.
1.Automobiļa ārējā daļa (piemēram, kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
PiemēriVirsbūves plūdlīnija.
1.1.Slēgta telpa (pasažieru vagonam), telpa ar jumtu vai bez jumta (kravas pārvadājumu vagonam).
PiemēriElektrisko vilcienu vieglo virsbūvju izstrāde un ieviešana ražošanā dos lielu metāla ekonomiju..
1.2.Uz kuģa klāja izbūvēta telpa.
PiemēriBāzes kuģa koši baltā virsbūve vēl cēli mirdzēja pret aizkavējušās ziemas drūmajām novakara debesīm..
1.3.Virsējā, augšējā daļa (celtnei).
PiemēriPulkstenis iebūvēts 10 metrus augstā akmens tornī ar koka virsbūvi.
2.parasti vsk. Vēsturiskā materiālisma kategorija, pēc kuras politika, tiesības, morāle, māksla, filozofija un reliģija tiek uzskatītas par ideoloģisko attiecību un sabiedriskās apziņas formu kopumu, kas radies uz ekonomiskās bāzes pamata.
Piemēri..visa pamatu pamats ir ekonomika. Politika ir ekonomisko attiecību virsbūve.
Avoti: 8. sējums