Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
virsdegune
virsdegune -es, dsk. ģen. -ņu, s.; anat.
Deguna augšējā daļa, kas atrodas starp acīm un piekļaujas pierei.
PiemēriDeguna uzbūvē īpašas atšķirības nav vērojamas, vienīgi ziemeļaustrumu latviešiem, salīdzinot ar rietumos dzīvojošajiem, virsdegune profilēta vājāk.
Avoti: 8. sējums