virsis
virsis -ša, v.
1.Savienojumā «sila virsis» – eriku (viršu) dzimtas 30-70 cm augsts, mūžzaļš krūms (nektāraugs) ar pacilu, zarainu stumbru, vienkāršām, veselām 1,5-2,5 mm garām lapām, ķekarveida ziedkopu un violetu vainagu.
PiemēriViršu medus.
- Viršu medus.
- Rietumlatvijā maigā piejūras klimata ietekmē uz ziemeļiem ir pavirzījušies vairāki Rietumeiropas floras pārstāvji, piemēram, īve, virsis, sārtene un purva mirte..
- Pat pēc samērā viegla ugunsgrēka [silā] zemsegas augu sastāvs stipri mainās un tanī gandrīz par vienīgo augu kļūst virsis.
- Viņi gāja gar lielceļa malu pa meža taciņu. Virši čaukstēja zem kājām. «Kur virši aug, tur zeme ir sausa,» teica Maija.
- Pagājis liepu un rudzu mēnesis, atnācis viršu mēnesis.
Stabili vārdu savienojumiViršu (arī silu) mēnesis.
- Viršu (arī silu) mēnesis — Septembris.
2.dsk.; bot. Koku, krūmu vai pundurkrūmu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, sila virši, miltenes, rododendri. Eriku dzimta.
Avoti: 8. sējums