Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
virsmežsargs
virsmežsargs -a, v.
virsmežsardze -es, dsk. ģen. -džu, s.; vēst.
Valsts mežu sardzes amats (starp mežsargu un mežzini — līdz 1959. gadam). Cilvēks, kurš veic šo amatu un kurā pārziņā ir aprēda.
Piemēri«Viņš bija virsmežsargs mežniecībā, kur es tolaik strādāju.»
Avoti: 8. sējums