virsskaņa
virsskaņa -as, s.
1.dsk.; mūz. Skaņa, kas rodas skanoša ķermeņa (piemēram, stīgas) atsevišķu daļu vibrācijas rezultātā un kas papildina pamatskaņu, piešķir tai nokrāsu (tembru).
2.ģen.: virsskaņas, adj. nozīmē Tāds (parasti lidaparāts), kura kustības ātrums pārsniedz skaņas ātrumu attiecīgajā vidē.
PiemēriVirsskaņas lidaparāts.
Avoti: 8. sējums