virszeme

virszeme -es, s.; tikai vsk.

1.parasti lok.: virszemē, apst. nozīmē Uz zemes virsas, virsmas, zemes virspusē.

PiemēriIzcelts virszemē, kurmis nemaz nemēģina bēgt, bet ar apbrīnojamu ātrumu ierokas.. zemē.

2.ģen.: virszemes, adj. nozīmē Tāds, kas atrodas, pastāv, noris virs zemes.

PiemēriAugu virszemes daļas.

Avoti: 8. sējums