visriņķī
visriņķī [visˈriņķī] apst.
1.Riņķveidā (kam) visapkārt (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.).
PiemēriSastāties galdam visriņķī.
1.1.priev. nozīmē ar dat.
PiemēriVisriņķī apariņām kā rūpīgu roku stādīts dzīvžogs sarindojušās dumbrāju ievas ar zemei pieplakušiem, līganiem zariem.
2.Visapkārt1.
Piemēri«Sapnis, ne diena!» Lauma, pie atvērtā loga piegājusi, jūsmo: «Kas visriņķī tik saldi smaržo?» - «Kļavas zied».
Avoti: 8. sējums