visriņķī
visriņķī [visˈriņķī] apst.
1.Riņķveidā (kam) visapkārt (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.).
PiemēriSastāties galdam visriņķī.
- Sastāties galdam visriņķī.
- Skriet mājai visriņķī.
- Galvvidus jau Pēterim gan agrīni sāka mesties rets, bet.. uz fotogrāfijas gluži kā tāda cāļa pūciņa stāvēja atstatu galvai visriņķī.
1.1.priev. nozīmē ar dat.
PiemēriVisriņķī apariņām kā rūpīgu roku stādīts dzīvžogs sarindojušās dumbrāju ievas ar zemei pieplakušiem, līganiem zariem.
- Visriņķī apariņām kā rūpīgu roku stādīts dzīvžogs sarindojušās dumbrāju ievas ar zemei pieplakušiem, līganiem zariem.
2.Visapkārt1.
Piemēri«Sapnis, ne diena!» Lauma, pie atvērtā loga piegājusi, jūsmo: «Kas visriņķī tik saldi smaržo?» - «Kļavas zied».
- «Sapnis, ne diena!» Lauma, pie atvērtā loga piegājusi, jūsmo: «Kas visriņķī tik saldi smaržo?» - «Kļavas zied».
- Te viņi [bērni] bijuši - dūksnājs izbradāts gluži melns, zaļie stublāji izraustīti, izsvaidīti visriņķī.
- Ieva jautāja, vai viņš tālu dzīvojot un vai caur mežu jāejot. Un Augusts atteica, te jau mežs vien esot visriņķī.
Avoti: 8. sējums