Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
visuresamība
visuresamība -as, s.; parasti vsk.
Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana visur.
PiemēriViņš [Vecais Stenders] Dievu definēja gan kā prātu, gan kā gudrību, gan kā pirmcēloni. Šie Dieva apzīmējumi, atzīstot Dieva visuresamības ideju, viņa darbos cieši saistījās ar panteisma elementiem.
  • Viņš [Vecais Stenders] Dievu definēja gan kā prātu, gan kā gudrību, gan kā pirmcēloni. Šie Dieva apzīmējumi, atzīstot Dieva visuresamības ideju, viņa darbos cieši saistījās ar panteisma elementiem.
  • Tikai šai [ziedu] laikā kārkli vislabāk parāda savu visuresamību - kur vien skaties, kāpj kāda gaišdzeltena kupena.
Avoti: 8. sējums