Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
viņš
viņš -a, v.
viņa -as, s.; vietn.
1.pers. vietn. Persona, par kuru kādam tiek nodota informācija.
PiemēriPēc brīža viņi nolikās gulēt. Arturs, tikko palīdis zem segas, sāka mierīgi šņākuļot. Šiliņam ilgi nenāca miegs, bet tomēr arī viņš aizsnaudās.
  • Pēc brīža viņi nolikās gulēt. Arturs, tikko palīdis zem segas, sāka mierīgi šņākuļot. Šiliņam ilgi nenāca miegs, bet tomēr arī viņš aizsnaudās.
  • Veikala vadītāja runāja klusi. Viņa bija piesarkusi un stāvēja nodurtu galvu.
  • Uz dažām dienām Blaumanis aizbrauca uz Valmieru. Tur notika «Indrānu» izrāde, kurā arī viņam pašam bija loma.
1.1.Lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to.
Piemēri..pieņēma viņa majestāte Zviedrijas karalis..
  • ..pieņēma viņa majestāte Zviedrijas karalis..
  • ..viņa eminence pāters Francisks apceļoja katoļu draudzes..
  • Bruto: Jūsu nostāsti ļoti sadusmoja viņas gaišību.
  • pārn. Viņa Augstība Skatītājs. Samaksājis par biļeti un tagad arī grib teikt savu vārdu.
2.ģen.: viņa, viņas, viņu; pieder. vietn. Tāds, kas pieder, piemīt pieminētajai personai, ir daļa no tās.
PiemēriLaura istabā vai rokas lauzīja: Saulītis ar visiem zābakiem iekritis viņas gultā.
  • Laura istabā vai rokas lauzīja: Saulītis ar visiem zābakiem iekritis viņas gultā.
  • Meitene iesmējās. Viņas balss noskanēja kā zvaniņš.
  • Pēr, Netici tiem, kas saka, Ka mūsu dienās vairs Solveigu nav, - No viņu vārdiem Nāk dvēseles puvuma dvaka.
Stabili vārdu savienojumiViņa (viņas, viņu) laikā.
2.1.Tāds, kas ir saistīts ar pieminēto personu, tāds, kas attiecas uz pieminēto personu.
PiemēriAmāle bij viņa jaunākais bērns..
  • Amāle bij viņa jaunākais bērns..
  • Bet tad izplatījās citas vēstis, un tās padarīja gluži lieku izziņu par Ansonu Mārtiņu un viņa darbiem.
3.norād. vietn. Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, par ko runā vai kas ir pieminēta iepriekš. Tas (1).
PiemēriLācim [sunim] nezin kas uznācis, sāka pa vakariem gaudot, tā ka vajadzēja aizvest uz riju un ieslodzīt pelavu pūnītē, tur viņš gan vaimanāja vēl skaļāk..
  • Lācim [sunim] nezin kas uznācis, sāka pa vakariem gaudot, tā ka vajadzēja aizvest uz riju un ieslodzīt pelavu pūnītē, tur viņš gan vaimanāja vēl skaļāk..
  • Govs ganījās āboliņa atālā. Viņa ar mēli plūca āboliņu.
  • Nemīlīgas nu izskatījās dzirnavas... visi godīgi ļaudis brauca ap viņām ar līkumu.
  • Un neaizmirsīsim, ka mīlestības māsas Gan laipnība, Gan pacietība ir. Bez viņām mīlestība iztikt nevar..
4.norād. vietn. Norāda uz (kā) pretējo, piemēram, pusi, malu, galu, norāda (no runātāja, vērotāja viedokļa) uz tālāku priekšmetu, parādību.
PiemēriTe pa ceļu no viņas puses kāds brauc. Pieripo pie tiltiņa un laiž tam pāri, ka rīb vien.
  • Te pa ceļu no viņas puses kāds brauc. Pieripo pie tiltiņa un laiž tam pāri, ka rīb vien.
  • Meitene aizknikšķina pa garo gaiteni, un viņa gala vaļējās durvīs.. pamana Viesturu.
  • Tam atsaucas mežs - viņā krastā, ēku sienas - šajā krastā.
  • Daudz ir pasaku par laimes brīnumputnu, Kas pār viņām jūru jūrām skrien..
5.norād. vietn. Norāda uz ko iepriekšēju, pagājušu (piemēram, laikposmu, notikumu).
PiemēriZāles trīsdesmit kapeikas - par to korteļa pudele gan, vēl tikai viņu nedēļu pabeidza dzert.
  • Zāles trīsdesmit kapeikas - par to korteļa pudele gan, vēl tikai viņu nedēļu pabeidza dzert.
  • Es sirdī vienmēr dzirdu klaigas tās... (Vai tā nav atbalss tik no viņām dienām? Tu man to tagad visu izstāsti...)
  • Caur zelta lapu lietu Pēc viņas vasaras Nu gars mans uz to vietu Arvienu aizlaižas.
5.1.reti Norāda uz nākamo laikposmu.
PiemēriViņā niknā dienā, Asins šaltēm šļācot, Celsies augšā pils un karaļmeita..
  • Viņā niknā dienā, Asins šaltēm šļācot, Celsies augšā pils un karaļmeita..
Stabili vārdu savienojumiTā viņš ir. Viņā saulē.
Avoti: 8. sējums