viņš
viņš -a, v.
viņa -as, s.; vietn.
1.pers. vietn. Persona, par kuru kādam tiek nodota informācija.
PiemēriPēc brīža viņi nolikās gulēt. Arturs, tikko palīdis zem segas, sāka mierīgi šņākuļot. Šiliņam ilgi nenāca miegs, bet tomēr arī viņš aizsnaudās.
1.1.Lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to.
Piemēri..pieņēma viņa majestāte Zviedrijas karalis..
2.ģen.: viņa, viņas, viņu; pieder. vietn. Tāds, kas pieder, piemīt pieminētajai personai, ir daļa no tās.
PiemēriLaura istabā vai rokas lauzīja: Saulītis ar visiem zābakiem iekritis viņas gultā.
Stabili vārdu savienojumiViņa (viņas, viņu) laikā.
2.1.Tāds, kas ir saistīts ar pieminēto personu, tāds, kas attiecas uz pieminēto personu.
PiemēriAmāle bij viņa jaunākais bērns..
3.norād. vietn. Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, par ko runā vai kas ir pieminēta iepriekš. Tas (1).
PiemēriLācim [sunim] nezin kas uznācis, sāka pa vakariem gaudot, tā ka vajadzēja aizvest uz riju un ieslodzīt pelavu pūnītē, tur viņš gan vaimanāja vēl skaļāk..
4.norād. vietn. Norāda uz (kā) pretējo, piemēram, pusi, malu, galu, norāda (no runātāja, vērotāja viedokļa) uz tālāku priekšmetu, parādību.
PiemēriTe pa ceļu no viņas puses kāds brauc. Pieripo pie tiltiņa un laiž tam pāri, ka rīb vien.
5.norād. vietn. Norāda uz ko iepriekšēju, pagājušu (piemēram, laikposmu, notikumu).
PiemēriZāles trīsdesmit kapeikas - par to korteļa pudele gan, vēl tikai viņu nedēļu pabeidza dzert.
5.1.reti Norāda uz nākamo laikposmu.
PiemēriViņā niknā dienā, Asins šaltēm šļācot, Celsies augšā pils un karaļmeita..
Stabili vārdu savienojumiTā viņš ir. Viņā saulē.
Avoti: 8. sējums