Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vācieši
vācieši -u, v.
vācietis -ša, v.
vāciete -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.dsk., v. Tauta, Vācijas (arī Austrijas, Šveices daļas) pamatiedzīvotāji.
2.arī vsk. Šīs tautas piederīgais.
PiemēriDelegācijā iekļauti divi vācieši.
  • Delegācijā iekļauti divi vācieši.
  • Ar vāciešiem no Engelsas [izsūtījumā] draudzējāmies. Māte ar viņiem sarunājās vāciski..
  • Virhova izteikumi par latviešu nākotni.. nevarēja būt necik patīkami vietējiem vāciešiem, kuri toreiz sludināja latviešu nepilnvērtību, nepieciešamību ņemt tos vācu kultūras paspārnē, pārvācot.
  • Vācietis bija tāds pats kā visi viņa dzimtas vīrieši savā ārējā izskatā, tas pats garais un tievais augums, steidzīgā gaita..
  • Švauksts ir neaprobežots lielībnieks, puskoka lēcējs, kārklu vācietis, īsts āksts.
  • Kveste - kas par dīvainu vārdu laimīgajam skalu vācietim, ko Nikolīne pagodinājusi ar apmešanos!
Stabili vārdu savienojumiKārklu (arī skalu) vācietis.
Stabili vārdu savienojumiBaltijas vācieši.
  • Baltijas vācieši Baltijā (galvenokārt Latvijā, Igaunijā), parasti vairākās paaudzēs, dzīvojoši vācieši.
Avoti: 8. sējums