vārpata
vārpata -as, s.
Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas.
PiemēriSekstainā vārpata.
- Sekstainā vārpata.
- Cerotajā vārpata.
- Vārpata ir stīgotāja virszāle ar daudziem gariem apakšzemes dzinumiem, ar kuru palīdzību tā ātri izplatās, it sevišķi irdenās augsnēs.
- Ložņu vārpata.. ir grūti iznīcināma nezāle, sevišķi smilšainos tīrumos.
- Katrs Vārpatas saknes posmiņš pilns dzīvības kā ķirzakas aste: aug, lai cik sagraizīts, un var sažūt karstākajā saulē, bet zemē atdzīvojas.
- sal. «Nodevība!... Nodevība!... Tā atkal sazēla kā neiznīcināma vārpata, kuru tikai uguns pieveic.»
Avoti: 8. sējums