Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vēkšpēdu
vēkšpēdu apst.
vēkšpēdus apst.; sar.
Uz muguras (gulēt, novietoties u. tml.).
PiemēriTantīte (mīlīgi): Es ar no rīta pie slieksnīša slīdēju - gandrīz apgāzos vēkšpēdu: biju iekāpusi zaptes pikā...
Avoti: 8. sējums