Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vēžot
vēžot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
Ķert vēžus.
PiemēriKad Šukavs gāja vēžot, tad aizvien, no rīta uzcēlies, es atradu lielus traukus vēžu pilnus, un tad tie bija gaiši sarkani.
Avoti: 8. sējums