vīpsna
vīpsna -as, s.
1.Smaidam līdzīgs sejas daļu (lūpu, vaigu) kustību kopums, raksturīga izteiksme, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko. Smīns.
PiemēriViņa gribēja man uzsmaidīt, taču ietrīsējās arī viņas lūpu kaktiņi, un iznāca nevis smaids, bet drīzāk vīpsnā.
- Viņa gribēja man uzsmaidīt, taču ietrīsējās arī viņas lūpu kaktiņi, un iznāca nevis smaids, bet drīzāk vīpsnā.
- Sastapis Gunāra nīgro skatienu, viņš atbildēja ar diezgan garlaikotu vīpsnu, kurā vienaldzība bija sakāpināta līdz zināmam asumam.
- Vecā lepni balstījās spilvenos. Viņas lūpās plaiksnīja vīpsnā.
2.Ironija, nievīgums (piemēram, attieksmē pret ko).
Piemēri..nekad netiku dzirdējusi, ka rakstnieks pret kādu cilvēku būtu izturējies ar nicināšanu vai pat vīpsnu.
- ..nekad netiku dzirdējusi, ka rakstnieks pret kādu cilvēku būtu izturējies ar nicināšanu vai pat vīpsnu.
- ..Viktorija par viņu [vīru] iekšēji vīpsnā. Vīpsnā ir viņas spēka un pašapziņas apjaudums, viņas glābiņš.
- Sākumā viņa kritikas ir ļoti biklas.. Pamazām pavīd arī smalkā vīpsna un sarkasms..
Avoti: 8. sējums