Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vītņot
vītņot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Veidot vītnes (piemēram, ar vītņgriezi, vītņurbi).
PiemēriJau labi sen metinātie savienojumi stājušies kniedēto un vītņoto savienojumu vietā daudzās jo daudzās konstrukcijās.
  • Jau labi sen metinātie savienojumi stājušies kniedēto un vītņoto savienojumu vietā daudzās jo daudzās konstrukcijās.
1.1.intrans.
PiemēriMūsu cehā pie divām mašīnām strādnieces vēl vītņo ar rokām... tiek gatavoti jauni automāti [vītņošanai]..
  • Mūsu cehā pie divām mašīnām strādnieces vēl vītņo ar rokām... tiek gatavoti jauni automāti [vītņošanai]..
Avoti: 8. sējums