zīdainis
zīdainis -ņa, v.; reti
zīdaine -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Bērns pirmajā dzīvības gadā (kad viņa pamatbarība parasti ir mātes piens).
PiemēriZīdaiņa kopšana.
- Zīdaiņa kopšana.
- Zīdaiņa pūriņš.
- Zīdaiņa uzturs.
- Zīdaiņa vecums.
- Zīdaini baro ar mātes pienu pēc iespējas ilgāk..
- Zīdainis sāk raudāt ik pēc divām trim stundām, jo iepriekš uzņemtā barība ir pārstrādāta un smadzenes saņem informāciju, ka jāpieprasa jauna deva.
- Zīdainis sāk smaidīt jau mūža otrajā mēnesī.
- sal. «Viņš jau tev karas kaklā kā zīdainis...»
- sal. Pa durvīm izspraucās.. brigadieris, sarkans kā zīdainis pēc siltas vanniņas..
1.1.pārn.; sar. Naivs cilvēks. Tāds, kas neko nezina.
Piemēri«Jā, tava pazemīgā skolas biedrene.. nav vairs nekāda zīdaine.»
- «Jā, tava pazemīgā skolas biedrene.. nav vairs nekāda zīdaine.»
- ..Edžus apsaukā [mani] par antiņu un zīdaini. «Zīdaini, cik ir divreiz divi?»
Avoti: 8. sējums