zīdainums
zīdainums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → zīdains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMatu zīdainums.
- Matu zīdainums.
- Viņa [sabuļa] kažoks izceļas ar neparastu krāsu, izturību, vieglumu un zīdainumu.
Avoti: 8. sējums